Ineses Burbes fotogrāfiju izstāde "Sajūtu projekcijas"

Inese Burbe ir dzimusi un augusi Kuldīgas rajonā. Aizputē dzīvo no 1999.gada. Tā nopietni ar fotogrāfēšanu nodarbojas tikai gadu, bet, kā atzīst Liepājas Fotostudijas vadītājs Varis Sants, ir kļuvusi par mērķtiecīgu un darbīgu, talantīgu jauno fotogrāfi.

Varis Sants ir arī Ineses skolotājs un padomdevējs, jo viņa apmeklē Vara vadīto fotopulciņu Aizputē. Te apgūtas nopietnākas zināšanas par fotografēšanu, tās teoriju, tehniskajiem paņēmieniem. ”Ja agrāk labs bija viss, kas man patika, tad tagad darbus vērtēju arī pēc vispārpieņemtiem likumiem. Atlase kļuvusi pamatīgāka, līdz ar to ir augstākas prasības pašai pret savu darbu.”

Inese saka, ka vislabāk patīkot fotografēt cilvēkus: „Ar prieku varu bildēt jebkurā vietā, kur ir cilvēki. Negribas tikai pārāk oficiālos pasākumos. Arī kāzās patīk fotografēt, sevišķi to, kas notiek dabiski, nepiespiestā gaisotnē. Saviem modeļiem atļauju visu darīt un izdomāt pašiem, tikai tad, kad man liekas, ka ir īstais moments, pasaku, lai uz brīdi nekustas.”

Fotografēšana ir Ineses galvenā nodarbošanās. „Martā izdomāju, ka tas tā būs, un tagad jau daudz kas no izsapņotā ir piepildījies”. Viņa ir pārsteigta un laimīga par šo izdošanos. „Vispār es fotografēju daudz. Man ir tāda kā iekšēja vajadzība to darīt. Fotografējot galvenokārt vados pēc savām izjūtām.”

Augustā Inesei Burbei bija pirmā izstāde galerijā „Mētras māja” ar nosaukumu „Sajūtu projekcijas”. Tur bija apskatāmi 24 darbi - fotogrāfijas, kurās jau iezīmējas viņas īpašais rokraksts. Tajās ir kustība, nemiers, dinamika. Tās skatītāju emocionāli ietekmē, rosina iztēli un domāšanu. Tas ir mirklis, kas tverts sajūtās.

Līdz oktobra vidum 10 fotogrāfijas no izstādes „Sajūtu projekcijas” var skatīt Aizputes pilsētas bibliotēkā.

"Kas cep pankūkas ar Asteszvaigzni uz palodzes?"

10.septembrī Aizputes pilsētas bibliotēkā notika tikšanās ar Rakstnieku Savienības Liepājas nodaļas vadītāju, literāti Sandru Vensko

Viņa klausītājiem pastāstīja par Dzejas dienām Liepājā, par darbību Rakstnieku Savienības Liepājas nodaļā, par saviem literārajiem darbiem un lasīja arī dzeju.

S.Vensko kopā ar Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas darbiniekiem un Ainu Krauči, bija Dzejas dienu literāro pasākumu rīkotājas Liepājā. Tās esot bijušas trīs ar liriku piesātinātas dienas. Pēc tam gan pašmāju autori, gan viesi izteikuši atzinumu, ka šādi pasākumi – tikšanās ar klausītājiem, viņus savstarpēji emocionāli bagātina un dod radošu iedvesmu.

S. Vensko pastāstīja arī par savu literāro darbību, uzsverot, ka pēdējā laikā vairāk rakstot prozu. Īpaši priecīga viņa ir par to, ka viņas stāsts „Vāvere” šovasar ir uzvarējis Latvijas bērnu un jaunatnes literatūras padomes rīkotajā oriģinālliteratūras konkursā „Baltā vilka grāmata”. Stāstā ir attēlota pusaudžu dzīve, viņu problēmas. Rakstniece atzīst, ka tā tapšanā daudz ir palīdzējis viņas dēls ar saviem draugiem, veidojot saikni ar jauniešu pasauli. Daudz darba S.Vensko ir ieguldījusi latviešu valodas mācību grāmatas 10.un 11.klasei tapšanā, kurai jāraksta saistoši dialogi. Abas šīs grāmatas vēl atrodas izdevniecībās, bet drīzumā nonāks pie lasītajiem.

„Dzeja man ir atpūta!”, atzina S.Vensko, „Patīk vārdus izgaršot, izsmaržot, izjust…” No dzejas viņa nav aizgājusi, bet, lai taptu jauna dzejas grāmata, viņai vajagot daudz laika. Grūti ir izvērtēt, kādus dzejoļus likt tajā likt, ko atstāt. Vairāk pārliecināta viņa esot par savu bērnu dzeju.

Nobeigumā literāte atbildēja uz klausītāju jautājumiem. Pastāstīja, ka dzeju rakstot jau no skolas gadiem, ka grūti ir uzrakstīt veltījuma dzejoļus un daudz ko citu. S. Vensko uzteica Aizputes jaunos literātus, kuri radoši piedalījās dzejas maratonā Liepājā un novēlēja aizputniekiem atrast jaunus talantus un jau esošajiem autoriem neapstāties pie paveiktā un turpināt rakstīt.

Bibliotēkā ierodas Rēzeknes rajona kultūras darbinieki.

11.septembrī Aizputes pilsētas bibliotēkā pieredzes apmaiņas braucienā ieradās Rēzeknes rajona kultūras darbinieki: bibliotekāri un klubu un muzeju darbinieki. Viņi apskatīja telpu iekārtojumu, uzklausīja vadītājas I.Grundmanes stāstījumu par darbu ar lasītājiem un interneta lietotājiem, iepazinās ar paveikto rajona elektroniskā kopkataloga izveidē un novadpētniecības darbā. Par bērnu literatūras nodaļas darbu pastāstīja tās vadītāja L.Kavanska. Ciemiņi atzinīgi izteicās par bibliotēkas interjeru un priecājās par D.Pusilovas floristikas darbiem.

Vai dzeja ir vajadzīga?

Viens no bibliotēkas darbiem ir piedalīšanās Liepājas pilsētas un rajona elektroniskā kopkataloga izveidē. Paralēli veicam arī fonda izvērtēšanu un grāmatu norakstīšanu.

Vakar nonācu pie dzejas plaukta un izrādās, ka šeit lielākā daļa grāmatu nav lasītas 5, 10, 15 un vairāk gadus. Ko darīt ? Norakstīt? Radās arī jautājums: vai mūsdienās cilvēkam dzeja ir vajadzīga? Ja jau nelasa… Zinu, ka skolā ir daži jaunieši, kuri paši raksta dzejoļus. Bet pārējie? Labi, ja reizi gadā paņem kādu dzejoļu krājumiņu no obligātajiem – Raini, Veidenbaumu utt.

Pajautāju dažiem apmeklētājiem, kas šodien nāca pēc grāmatām, kāpēc neņem dzejoļu krājumus. Vienam nav laika, jo tā prasa sagatavošanos un attiecīgu noskaņojumu. Otru neinteresē, labāk izlasot kādu krimiķi. Vecāka gadagājuma lasītājas atzina, ka kādreiz lasījušas labprāt, bet jauno dzejnieku rakstīto nesaprotot. Ja dzeja emocionāli neaizkustina, tad nav vērts lasīt.

Klāt septembris un Dzejas dienas. Arī mūsu bibliotēkā 10.septembrī paredzēta tikšanās ar dzejnieci Sandru Vensko. Domājam par to, kā šo pasākumu izveidot interesantāku, bet māc arī bažas, vai būs apmeklētāji…

Dina

Radošus panākumus jaunajā ēkā !

Bibliotēkai ir izveidojusies laba sadarbība ar Aizputes mākslas skolu. Tās pedagogi un audzēkņi mums palīdz telpu noformēšanā. Audzēkņu diplomdarbs kompozīcijā ir bibliotēkas kāpņu telpas sienu gleznojumi un logu vitrāžas. Bibliotēkā ir bijušas arī audzēkņu darbu izstādes.

7.septembrī Aizputes mākslas skola pārcēlās uz jaunu mājvietu – namu Atmodas ielā 19. Šī bijusī domes ēka ir tikko izremontēta un pielāgota skolas vajadzībām. Priecē telpu interjers, kurā jūtams radošs gars.