Apritējuši pieci gadi kopš pilsētas bibliotēka pārcēlusies uz jaunām telpām. Par to, kas grāmatu krātuvē noticis aizvadītajā laikā, intervijā atbild tās vadītāja IRĒNA GRUNDMANE.
- Kāpēc pārcēlāties no vecajām telpām Atmodas 12a šīs pašas ielas 24. ēkā?
Lai optimizētu bibliotēkas darbu un resursu izlietojumu, Pilsētas domē tika pieņemts
- Vai palielinājušies arī kadri?
Rajonā mums pirmajiem ir štata vienība – sistēmbibliotekārs, kas veic bibliotēkā esošo informācijas tehnoloģijas darbu (Spodris Cīrulis). Kopumā strādājam seši darbinieki (bez jau nosauktajiem arī vecākā bibliotekāre Dina Kopštāle un bibliotekāre Laila Cīrule). Domāju, ka sekmīgai attīstībai un kvalitatīvai darbībai pašlaik darbinieki nokomplektēti pietiekoši, arī ar atbilstošām izglītībām. I.Birule turpina mācības Kultūras koledžas bibliotēkas nozarē. Es pati Studēju Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā.
- Kā ritējis darbs aizvadītajos piecos gados?
Kā pieaugušo, tā bērnu literatūras nodaļā pieaudzis gan apmeklētāju, gan grāmatu skaits. Vispieprasītākā vienmēr bijusi daiļliteratūra, un ļoti patīkami, ka pēdējos gados mūsu – latviešu oriģinālliteratūra izspiež ārzemju bestsellerus. Ļoti populāra lasītāju vidū ir “Lata romāna” sērija. Jauniešiem aktuāli ir darbi par viņu pašu paaudzes dzīvi. Zēnus interesē dažādu ekstrēmu sporta veidu apraksti, bet šo grāmatu komplektēšana prasa zināmu rūpību un izvērtēšanu. Nozaru literatūra visbiežāk tiek komplektēta, ņemot vērā skolēnu un studentu vēlmes. Pieprasīti arī iespieddarbi, kuri ir, piemēram, augstskolu izdevumos. Bet tos mēs varam iegūt tikai caur Starpbibliotēku abonementu (SBA), ko arī izmantojam. Satura ziņā sarežģītākas kļuvušas apmeklētāju pieprasītās tematiskās izziņas, ko sniedz bibliotēkas darbinieki, it sevišķi tad, kad skolās ir projektu dienas. Uz kādiem tik jautājumiem skolēni negrib saņemt atbildes! Tad reizēm mums visiem ir ko rauties – kā tautā saka – melnās miesās.
Mūsu darbinieki arī labprāt pie datoriem apmāca tos, kuriem nav zināšanu un pieredzes darboties internetā. Te vienmēr atsaucīgs un ļoti veiksmīgi strādā S. Cīrulis.
Labprāt rīkojam arī dažādas izstādes – foto, floristikas u.c. Tās krāsaini atdzīvina bibliotēkas telpas un ļauj apmeklētājiem iepazīties ar to, kas notiek mūsu pilsētas kultūras dzīvē. Pie mums bijusi skatāma Mākslas skolas beidzēju darbu izlases izstāde. Kāpņu telpām krāšņu noformējumu piešķīra kāda cita gada izlaiduma šīs pašas skolas audzēkņu darbi kompozīcijā (vadītāja pasniedzēja I.Spīre). Bibliotēkā notikušas arī vairāku grāmatu atvēršanas (M.Birzniecei, A.Ritmanim, M.Lindem).
- Kā iedzīvotāji vērtē bibliotēkas darbu?
Šī gada aprīlī izstrādājām un veicām aptauju “Pakalpojumu kvalitāte Aizputes pilsētas bibliotēkā”. Secinājums: bibliotēku izmanto lielākoties mācībām un vaļaspriekam. Tiek minēti virtuālie pakalpojumi, ko sniedz internets. To izmanto galvenokārt informācijas iegūšanai un čatošanai .
- Kā aug grāmatu fonds?
Par Domes atvēlēto naudu bibliotēka komplektē savus krājumus grāmatu bāzē, izmanto izplatītājfirmu un izdevniecību piedāvājumus. Komplektācija notiek arī, rakstot projektus VKKF. Arī no tā saņemam atbalstu, bet te ir viens liels BET. Proti – šie projekti top, jau it kā strādājot topošā Aizputes novada robežās, tos rakstām kopā visām piecām vai sešām apkārtējām bibliotēkām, un iegūtās grāmatas tiek sadalītas uz visām tām. Tāpēc pašai Aizputes grāmatu krātuvei pienesums visai mazs. Krājumi aug, arī pateicoties atsevišķu privātpersonu dāvinājumiem.
Galvenais uzdevums šim un arī nākamajiem gadiem mums ir darbs pie rekataloģizācijas, t.i., uzdevums veidot Liepājas rajona elektronisko kopkatalogu, ko kūrē Liepājas CZB. Tā mums reģionā ir galvenā bibliotēka. Rekataloģizācija liek ļoti nopietni domāt par grāmatu komplektēšanas procesu, lai tiktu iegādāti tādi darbi, kas būtu apritē, ko izmantotu, nevis kas iegultos plauktos.
Ļoti lielu ieguldījumu devušas valsts piešķirtās investīcijas iespējas uzsākt Valsts vienotās bibliotēkas informāciju sistēmas projektu Gaismas tīkls (VVBIS). Ar janvāri ir veiktas iestrādes jaunam projektam, kur bibliotēka saņems 8 jaunus datorus no Bila un Melindas Geitsu fonda.
- Kas sagādā grūtības?
Daudz laika un nervu paņem grāmatu parādnieku meklēšana – informēšana pa telefonu, atgādinājumu sūtīšana pa pastu, kā arī personīgi meklējot šos cilvēkus.
- Kādas būtu vēlmes, skatoties nākotnē?
Lielākā vēlme – visas bibliotēkas ēkas siltināšana, arī esošo logu nomaiņa, lai saglabātu siltumu. Apkure ar katru gadu kļūst dārgāka, bet toreiz, kad notika reorganizācija un veica pirmā stāva remontu, logus nenomainīja. Par citu – kaut ko vēlēties jau var un vajag vienmēr. Tā – bērnu bibliotēkas nodaļā telpas ir nepietiekošas. Tur trūkst pasaku stūrīša, kur mazajiem apmeklētājiem regulāri varētu organizēt pasākumus. Pieaugušo bibliotēkā varētu būt plašākas telpas lasītavai. Tas ļautu organizēt lielākus pasākumus.
Sarunas nobeigumā gribu UZSVĒRT – viennozīmīgi pozitīvi atzīmējams fakts, ka bibliotēkā strādā darbinieki, kam šis darbs ir arī hobijs, jo, ņemot vērā darba apmaksu un piešķirto finansējumu, bibliotēkai būtu ļoti grūti piesaistīt darbiniekus ar labu izglītību, jo finansējums – kāds nu tas ir, tāds ir, izejot no pašvaldības budžeta iespējām.
PALDIES VISIEM MANIEM DARBINIEKIEM PAR RADOŠU PIEEJU DARBAM!
Savukārt paldies par interviju Irēnai Grundmanei
saka Mirdza Birzniece
