Jāņa Gunāra Kalnmaļa darbu izstāde



No 9. februāra galerijā „Mētras māja” apskatāma Jāņa Gunāra Kalnmaļa darbu izstāde. Šis Latvijā plaši pazīstamais mākslinieks dzīvo un arī glezno Aizputē. Pēc izstādes atklāšanas mūsu bibliotēkas lasītāja, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkne Maija Spīre, dalījās savos iespaidos par tur redzēto.

„Manā dzimtajā pilsētā Aizputē galerijā “Mētras Māja” norisinājās vecmeistara Jāņa Gunāra Kalnmaļa izstādes “Maģiskais kvadrāts un Itālija” atklāšana. Šī ir jau septītā reize, kad mākslinieks izstāda savus visjaunākos darbus tieši šajā galerijā. Ieejot izstāžu telpās, varēja just eļļas krāsu smaržu, kas liecināja, ka darbi tiešām ir svaigi. Mākslinieks daudz ceļo, tādēļ gandrīz visi darbi tapuši studijā no metiem, fotogrāfijām, redzes atmiņas un tā brīža izjūtām. Tikai viens no darbiem ticis radīts plenērā un tas ir labi pamanāms. ( Tas atšķiras, lai gan pats mākslinieks saka, ka nekādu dižo atšķirību nemanot.) Vecmeistars glezno ar eļļas krāsām uz audekla klājošā tehnikā, radot faktūru. Uzzināju, ka viņš strādā tikai sev zināmā, oriģinālā autortehnikā, kuru nevienam neizpauž. Darbi ir gan lielformāta (200X105 cm), kuri paņem skatītāju tieši ar saviem iespaidīgajiem izmēriem, gan arī mazāki un kvadrāta formā (100X100cm). Interesanti arī tas, ka citām gleznām ir rāmji, bet citām nav un nemaz neprasās.

Vienā no zālēm gleznas ir “maģiskā kvadrāta” formā. Tajos redzama Aizputes daba, precīzāk – mākslinieka dārzs un varbūt vēl nedaudz kaut kas aiz tā. Mākslinieks neglezno Aizputes tradicionālo ainavu, bet gan ziedu kopas. “ Es jau neesmu botāniķis, esmu mākslinieks. Neizpētu katru ziediņu, lai varētu pateikt, ka tā ir margrietiņa, tā – pujene. Galvenā jau ir krāsu kompozīcija.”

Otrā zālē varējām apskatīt Itālijas, Venēcijas arhitektūru un sajust tās dabu. Piemēram, gleznā, kas man vislabāk patika,- “Baloži San Marko” (200X105cm) redzams, kā meitene kādā no laukumiem baro baložus. Glezna it kā izstaro jauku, jautru, mierīgu kņadu. Interesanti bija redzēt pieminekļus vairākās gleznās, kas man šķiet nav tas, ko bieži glezno. (piem., Bēthovena statuja)

“Jāglezno ne tā kā dabā” - tas ir tas, kas man laikam būs vislabāk palicis atmiņā no mākslinieka teiktā. Galvenais, lai izskatās labi.

Uz jautājumu, kāpēc “maģiskais kvadrāts”, mākslinieks smejot atbildēja, ka tas tā, lai mums būtu, par ko parunāt.”

Maija Spīre

Aizputes pilsētas bibliotēkā no 2008.gada janvāra līdz septembrim lasītājiem bez maksas ir pieejama datu bāze letonika.lv

Portāls letonika.lv piedāvā meklēt un strādāt ar informāciju, kas atrodama

1)10 enciklopēdiskos resursos,

2) tulkojošās un skaidrojošās vārdnīcās,

3) izmantot attēlu, audio un video arhīva materiālus.

Letonika.lv enciklopēdiskie un vārdnīcu resursi:

  • Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca
  • Datorenciklopēdija Latvijas vēsture
  • Dzejas vārdnīca
  • Vērtspapīru darījumu skaidrojošā vārdnīca
  • Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca
  • Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca
  • Bibliotēku un skolu mape
  • Personu rādītāji
  • Meža enciklopēdija
  • Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca
  • Angļu-latviešu un latviešu-angļu vārdnīca
  • Krievu-latviešu un latviešu-krievu vārdnīca
  • Vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīca
  • Latviešu-lietuviešu un lietuviešu-latviešu vārdnīca
  • Igauņu-latviešu vārdnīca
  • Latviešu-latīņu un latīņu-latviešu vārdnīca
  • Latvijas interneta meklētājs
  • Multivide
  • Latvijas interneta katalogs
  • Latvijas interneta meklētājs
  • Vārda analīze
  • Valodas uzziņas
  • Sinonīmu vārdnīca

Bibliotekāri mācās


No 7.līdz 18.janvārim Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā notika bibliotēku informācijas sistēmas Alise 4i apmācību kursi bibliotekāriem. Tos apmeklēja 25 rajona bibliotekāres. No Aizputes pilsētas bibliotēkas tajos piedalījās vecākā bibliotekāre Dina Kopštāle un bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas bibliotekāre Iveta Birule.

Kursos tika apgūti visi bibliotēkas automatizācijas procesi. Šo procesu automatizāciju nodrošina bibliotēku pārvaldības sistēma Alise. Ar tās palīdzību var veikt iespieddarbu meklēšanu un bibliogrāfisko aprakstu veidošanu, kataloģizāciju, lasītāju reģistrāciju, grāmatu saņemšanu un izsniegšanu lasītājiem, jauno grāmatu apstrādi, veikt uzskaiti un apkopot statistiku.To visu tad arī apguva kursos.

Pašlaik Pilsētas bibliotēkā notiek grāmatu fonda ievadīšana rajona elektroniskajā katalogā un lasītāju reģistrācija. Martā ceram tikt pie Alises jaunās 4i versijas un tad jau būs elektroniski jāsāk veikt arī citi bibliotekārie darba procesi.

Grāmatas atvēršanas svētki Aizputē


Īsi pirms jaunā gada
, 29. decembrī Aizputē, Mākslas skolas tikko atjaunotajā ēkā, notika Skolotājas un rakstnieces Mirdzas Birznieces grāmatas Lejaskurzeme literatūrā atvēršana. Notikums, šķiet, atbalsojās arī pašā ēkā – celtnieku rokas cilvēku acīm atklāja gan senāko laiku mūrētās velves, gan jaunāko laiku iespējas, jau ejot pa ceļam uz notikuma vietu jumta stāvā pa “dzeltenajām pēdiņām”, kur mājīgā Jaungada noskaņojumā pie eglītes un svecīšu liesmiņām sirmā Skolotāja nodeva vērtēšanai savu grāmatu.

Šī grāmata ir liela darba un laika cēliena noslēgums. Materiāls tai ir vākts ceturtdaļu gadsimta garumā. Pa grāmatai, atsevišķai publikācijai, stāstam skolotāja kā čakla bitīte ir savākusi rakstīto no visiem Liepājas rajona pagastiem, pilsētām un pilsētiņām. Varbūt pat pareizāk teikt – kā čakla ziedu lasītāja, jo bites mēdz būt daudzas, bet šo darbu Skolotāja ir paveikusi viena pati. No visdažādāko autoru paveiktā ir ņemts gan pa krāšņam ziedam, gan sīkam ziediņam, kurus citas acis nav pat pamanījušas, lai sapītu tos vienā kopīgā un krāšņā Lejaskurzemes literatūras vītnē. Jā, tieši vītnē, jo kā saka Skolotāja, tad viņas darbs ir tikai pamats, iesākums tam darbam, kurš nemaz nevar būt pabeigts. Jo aizvien jauni autori, literāti un rakstnieki piepulcējas tiem, kuri jau ietverti vītnē un tā ir bezgalīga. Tā vīsies tik ilgi, cik ilgi Lejaskurzemē skanēs mūsu valoda un cik čakli būsim paši, it sevišķi mūsu jaunatne. Šeit, pieminot paveikto, gribas sevišķi atzīmēt, ka lielais darbs ir veikts pēc Skolotājas pašas ierosmes, negaidot atlīdzību un netaupot spēkus un laiku. Šajā notikumā mēs ieraugām pamatojumu tam, kāpēc vārdu Skolotāja par Mirdzu Birznieci rakstām ar lielo burtu. Viņa ir viena no tām retajām, kura joprojām dod sabiedrībai, saviem bijušajiem skolniekiem pašu dārgāko – gara gaismu, tādējādi piepulcējoties tiem Skolotājiem, kuri pacēla šo vārdu šodienas jaunajiem skolotājiem grūti saprotamā augstumā.

Vakara gaitā tika teikti sirsnīgi un silti vārdi visiem, kuri pielika savu roku un palīdzēja grāmatai nākt ļaudīs. Pašā vakara nobeigumā Skolotāja bija sagatavojusi viktorīnu, kuras uzvarētāji saņēma kā balvu jauno grāmatu. Viktorīnas gaita vēlreiz apliecināja, cik ļoti nepieciešama ir viņas grāmata un cerams, ka tā atradīs savu vietu katras skolas un zinātkāra lasītāja bibliotēkā.

Māris Linde

Kad pienākusi pirmā jubileja

Apritējuši pieci gadi kopš pilsētas bibliotēka pārcēlusies uz jaunām telpām. Par to, kas grāmatu krātuvē noticis aizvadītajā laikā, intervijā atbild tās vadītāja IRĒNA GRUNDMANE.

- Kāpēc pārcēlāties no vecajām telpām Atmodas 12a šīs pašas ielas 24. ēkā?

Lai optimizētu bibliotēkas darbu un resursu izlietojumu, Pilsētas domē tika pieņemts lēmums par Aizputes pilsētas bibliotēkas un bērnu bibliotēkas reorganizāciju: abas tika apvienotas, un 2002.gadā (17.novembrī) darbu uzsāka Aizputes pilsētas bibliotēka ar bērnu literatūras nodaļu. Par šīs nodaļas vadītāju palika līdzšinējā bērnu bibliotēkas vadītāja Laimdota Kavanska, bez kuras tagad tajā strādā arī Iveta Birule. Divstāvīgajā ēkā, ko līdz tam apdzīvoja tikai bērniem domātā grāmatu krātuve, tagad pirmo stāvu aizņem bibliotēka pieaugušajiem lasītājiem.

- Vai palielinājušies arī kadri?

Rajonā mums pirmajiem ir štata vienība – sistēmbibliotekārs, kas veic bibliotēkā esošo informācijas tehnoloģijas darbu (Spodris Cīrulis). Kopumā strādājam seši darbinieki (bez jau nosauktajiem arī vecākā bibliotekāre Dina Kopštāle un bibliotekāre Laila Cīrule). Domāju, ka sekmīgai attīstībai un kvalitatīvai darbībai pašlaik darbinieki nokomplektēti pietiekoši, arī ar atbilstošām izglītībām. I.Birule turpina mācības Kultūras koledžas bibliotēkas nozarē. Es pati Studēju Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā.

- Kā ritējis darbs aizvadītajos piecos gados?

Kā pieaugušo, tā bērnu literatūras nodaļā pieaudzis gan apmeklētāju, gan grāmatu skaits. Vispieprasītākā vienmēr bijusi daiļliteratūra, un ļoti patīkami, ka pēdējos gados mūsu – latviešu oriģinālliteratūra izspiež ārzemju bestsellerus. Ļoti populāra lasītāju vidū ir “Lata romāna” sērija. Jauniešiem aktuāli ir darbi par viņu pašu paaudzes dzīvi. Zēnus interesē dažādu ekstrēmu sporta veidu apraksti, bet šo grāmatu komplektēšana prasa zināmu rūpību un izvērtēšanu. Nozaru literatūra visbiežāk tiek komplektēta, ņemot vērā skolēnu un studentu vēlmes. Pieprasīti arī iespieddarbi, kuri ir, piemēram, augstskolu izdevumos. Bet tos mēs varam iegūt tikai caur Starpbibliotēku abonementu (SBA), ko arī izmantojam. Satura ziņā sarežģītākas kļuvušas apmeklētāju pieprasītās tematiskās izziņas, ko sniedz bibliotēkas darbinieki, it sevišķi tad, kad skolās ir projektu dienas. Uz kādiem tik jautājumiem skolēni negrib saņemt atbildes! Tad reizēm mums visiem ir ko rauties – kā tautā saka – melnās miesās.

Mūsu darbinieki arī labprāt pie datoriem apmāca tos, kuriem nav zināšanu un pieredzes darboties internetā. Te vienmēr atsaucīgs un ļoti veiksmīgi strādā S. Cīrulis.

Labprāt rīkojam arī dažādas izstādes – foto, floristikas u.c. Tās krāsaini atdzīvina bibliotēkas telpas un ļauj apmeklētājiem iepazīties ar to, kas notiek mūsu pilsētas kultūras dzīvē. Pie mums bijusi skatāma Mākslas skolas beidzēju darbu izlases izstāde. Kāpņu telpām krāšņu noformējumu piešķīra kāda cita gada izlaiduma šīs pašas skolas audzēkņu darbi kompozīcijā (vadītāja pasniedzēja I.Spīre). Bibliotēkā notikušas arī vairāku grāmatu atvēršanas (M.Birzniecei, A.Ritmanim, M.Lindem).

- Kā iedzīvotāji vērtē bibliotēkas darbu?

Šī gada aprīlī izstrādājām un veicām aptauju “Pakalpojumu kvalitāte Aizputes pilsētas bibliotēkā”. Secinājums: bibliotēku izmanto lielākoties mācībām un vaļaspriekam. Tiek minēti virtuālie pakalpojumi, ko sniedz internets. To izmanto galvenokārt informācijas iegūšanai un čatošanai .

- Kā aug grāmatu fonds?

Par Domes atvēlēto naudu bibliotēka komplektē savus krājumus grāmatu bāzē, izmanto izplatītājfirmu un izdevniecību piedāvājumus. Komplektācija notiek arī, rakstot projektus VKKF. Arī no tā saņemam atbalstu, bet te ir viens liels BET. Proti – šie projekti top, jau it kā strādājot topošā Aizputes novada robežās, tos rakstām kopā visām piecām vai sešām apkārtējām bibliotēkām, un iegūtās grāmatas tiek sadalītas uz visām tām. Tāpēc pašai Aizputes grāmatu krātuvei pienesums visai mazs. Krājumi aug, arī pateicoties atsevišķu privātpersonu dāvinājumiem.

Galvenais uzdevums šim un arī nākamajiem gadiem mums ir darbs pie rekataloģizācijas, t.i., uzdevums veidot Liepājas rajona elektronisko kopkatalogu, ko kūrē Liepājas CZB. Tā mums reģionā ir galvenā bibliotēka. Rekataloģizācija liek ļoti nopietni domāt par grāmatu komplektēšanas procesu, lai tiktu iegādāti tādi darbi, kas būtu apritē, ko izmantotu, nevis kas iegultos plauktos.

Ļoti lielu ieguldījumu devušas valsts piešķirtās investīcijas iespējas uzsākt Valsts vienotās bibliotēkas informāciju sistēmas projektu Gaismas tīkls (VVBIS). Ar janvāri ir veiktas iestrādes jaunam projektam, kur bibliotēka saņems 8 jaunus datorus no Bila un Melindas Geitsu fonda.

- Kas sagādā grūtības?

Daudz laika un nervu paņem grāmatu parādnieku meklēšana – informēšana pa telefonu, atgādinājumu sūtīšana pa pastu, kā arī personīgi meklējot šos cilvēkus.

- Kādas būtu vēlmes, skatoties nākotnē?

Lielākā vēlme – visas bibliotēkas ēkas siltināšana, arī esošo logu nomaiņa, lai saglabātu siltumu. Apkure ar katru gadu kļūst dārgāka, bet toreiz, kad notika reorganizācija un veica pirmā stāva remontu, logus nenomainīja. Par citu – kaut ko vēlēties jau var un vajag vienmēr. Tā – bērnu bibliotēkas nodaļā telpas ir nepietiekošas. Tur trūkst pasaku stūrīša, kur mazajiem apmeklētājiem regulāri varētu organizēt pasākumus. Pieaugušo bibliotēkā varētu būt plašākas telpas lasītavai. Tas ļautu organizēt lielākus pasākumus.

Sarunas nobeigumā gribu UZSVĒRT – viennozīmīgi pozitīvi atzīmējams fakts, ka bibliotēkā strādā darbinieki, kam šis darbs ir arī hobijs, jo, ņemot vērā darba apmaksu un piešķirto finansējumu, bibliotēkai būtu ļoti grūti piesaistīt darbiniekus ar labu izglītību, jo finansējums – kāds nu tas ir, tāds ir, izejot no pašvaldības budžeta iespējām.

PALDIES VISIEM MANIEM DARBINIEKIEM PAR RADOŠU PIEEJU DARBAM!

Savukārt paldies par interviju Irēnai Grundmanei

saka Mirdza Birzniece

Pirms 5 gadiem

2002.gada 19.novembrī Aizputes pilsētas bibliotēka vēra durvis apmeklētājiem savā tagadējā mājvietā Atmodas ielā 24.

Līdz ar to notika pieaugušo un bērnu bibliotēku apvienošanās zem viena jumta. Bērnu bibliotēkai nācās saspiesties ēkas otrā stāva telpās, lai pirmo atbrīvotu pieaugušo bibliotēkai, kura ieguva trīs plašas, tikko izremontētas telpas: ērtu un pārskatāmu abonementam un grāmatu fondam, mājīgu lasītavu un plašāku telpu interneta punktam. Remontu veica SIA „Aizputes ceļinieks” vīri, bet telpu noformējums ir Aizputes mākslas skolas pasniedzējas Ilzes Spīres radošais darbs. Paldies viņiem.

Toreiz bibliotēkas atklāšanā mūs sveica rajona Kultūras nodaļas vadītāja I Skābarde, bibliotēku dienesta vadītāja I. Tālberga un rajona padomes kultūras komitejas priekšsēdētāja M.Vētra, pilsētas domes, pašvaldības iestāžu pārstāvji, citi rajona bibliotēku darbinieki un lasītāji. Bija liels prieks par labajiem vārdiem un krāšņajiem ziediem, kurus saņēmām.

Pa šiem pieciem gadiem ir notikušas dažādas pārmaiņas bibliotēkas dzīvē. Ir nedaudz samazinājies lasītāju skaits, bet stipri pieaudzis interneta lietotāju apjoms. Tas saistīts ar jauno tehnoloģiju plašāku ienākšanu bibliotēkas darbā. Ir arī palielinājies datoru skaits no diviem 2002.gadā līdz astoņiem pašlaik. Ar 2007.gadu reģistrētie lietotāji var izmantot bezmaksas internetu. Nu jau gadu piedalāmies Liepājas pilsētas un rajona bibliotēku elektroniskā kopkataloga veidošanā. Ceram arī, ka nākamgad varēsim pāriet uz lasītāju elektronisko apkalpošanu…


Uz visu paveikto atskatīsies un to vērtēsim 20. novembrī. Ir patiess prieks, ka varam strādāt šādās ērtās, mājīgās un skaisti noformētās telpās.

Atmiņu kriksīši un bērnu zīmējumi

Ir iznākusi bijušās aizputnieces un TV žurnālistes Olgas Utkinas atmiņu grāmata „Bērns rāda kāds būs vīra raksturs”.

Tajā stāstīts par pagājušā gadsimta 20., 30. gadu Aizputi un dažām vietām Lažas pagastā, un tur piedzīvoto. Grāmatiņā ir 28 „atmiņu kriksīši”, kā pati autore tos nodēvē. Katru no tiem ievada latviešu sakāmvārds, jo tie vislabāk spēj īsi un lakoniski atspoguļot dzīves notikuma un pārdzīvojuma jēgu.

„Gadiem ejot, vecumā aizvien spilgtāk atmiņā ataust bērnībā pārdzīvotais,” raksta Olga Utkina. „Ar prieku, bez zūdīšanās vēlos dalīties savās bērnības atmiņās. Jaunajai paaudzei tā būs viela pārdomām, bet vecos rosinās atcerēties bērnības gadus…”

Grāmatas ievadā autore iepazīstina ar savu ciltskoku, jo tajā ielūkojoties ir vieglāk izprast cilvēka būtību. Tālāk var iepazīties ar laika posmā no bērnības līdz pusaudzes gadiem pārdzīvoto, ar sastaptajiem cilvēkiem un dažādiem notikumiem, kas ietekmējuši bērna rakstura veidošanos. Autore ir interesanta stāstītāja, visā rakstītajā jūtama viņas pozitīvā attieksme pret dzīvi, tajā dzirkstī viņas humora izjūta un gaišums.

Vasaras beigās Olgai Utkinai radās ideja grāmatas tapšanā, kā ilustratorus iesaistīt bērnus un tā atrada „dzirdīgas ausis”. Mākslas skolas skolotāja Ilze Spīre ar saviem audzēkņiem ideju realizēja. Tagad ir tapusi jauka grāmatiņa, kurā savu izpratni par atmiņās izlasīto pauž arī jaunā paaudze – savos zīmējumos.

Piektdien, 19.oktobrī plkst. 15 00 Olga Utkina aicina visus interesentus uz tikšanos Aizputes mākslas skolā un šī būs īpaša reize, jo grāmatiņu viņa dāvinās. „Dāvināšu no sirds, lai cilvēki varētu smelties spēku no manām atmiņām. Lai arī viņi vērīgāk ielūkotos savā dzimtas pagātnē, savu tuvinieku atmiņās un saglabātu tās jaunajai paaudzei.”