Grāmatas atvēršanas svētki Aizputē

Īsi pirms jaunā gada, 29. decembrī Aizputē, Mākslas skolas tikko atjaunotajā ēkā, notika Skolotājas un rakstnieces Mirdzas Birznieces grāmatas Lejaskurzeme literatūrā atvēršana. Notikums, šķiet, atbalsojās arī pašā ēkā – celtnieku rokas cilvēku acīm atklāja gan senāko laiku mūrētās velves, gan jaunāko laiku iespējas, jau ejot pa ceļam uz notikuma vietu jumta stāvā pa “dzeltenajām pēdiņām”, kur mājīgā Jaungada noskaņojumā pie eglītes un svecīšu liesmiņām sirmā Skolotāja nodeva vērtēšanai savu grāmatu.

Šī grāmata ir liela darba un laika cēliena noslēgums. Materiāls tai ir vākts ceturtdaļu gadsimta garumā. Pa grāmatai, atsevišķai publikācijai, stāstam skolotāja kā čakla bitīte ir savākusi rakstīto no visiem Liepājas rajona pagastiem, pilsētām un pilsētiņām. Varbūt pat pareizāk teikt – kā čakla ziedu lasītāja, jo bites mēdz būt daudzas, bet šo darbu Skolotāja ir paveikusi viena pati. No visdažādāko autoru paveiktā ir ņemts gan pa krāšņam ziedam, gan sīkam ziediņam, kurus citas acis nav pat pamanījušas, lai sapītu tos vienā kopīgā un krāšņā Lejaskurzemes literatūras vītnē. Jā, tieši vītnē, jo kā saka Skolotāja, tad viņas darbs ir tikai pamats, iesākums tam darbam, kurš nemaz nevar būt pabeigts. Jo aizvien jauni autori, literāti un rakstnieki piepulcējas tiem, kuri jau ietverti vītnē un tā ir bezgalīga. Tā vīsies tik ilgi, cik ilgi Lejaskurzemē skanēs mūsu valoda un cik čakli būsim paši, it sevišķi mūsu jaunatne. Šeit, pieminot paveikto, gribas sevišķi atzīmēt, ka lielais darbs ir veikts pēc Skolotājas pašas ierosmes, negaidot atlīdzību un netaupot spēkus un laiku. Šajā notikumā mēs ieraugām pamatojumu tam, kāpēc vārdu Skolotāja par Mirdzu Birznieci rakstām ar lielo burtu. Viņa ir viena no tām retajām, kura joprojām dod sabiedrībai, saviem bijušajiem skolniekiem pašu dārgāko – gara gaismu, tādējādi piepulcējoties tiem Skolotājiem, kuri pacēla šo vārdu šodienas jaunajiem skolotājiem grūti saprotamā augstumā.

Vakara gaitā tika teikti sirsnīgi un silti vārdi visiem, kuri pielika savu roku un palīdzēja grāmatai nākt ļaudīs. Pašā vakara nobeigumā Skolotāja bija sagatavojusi viktorīnu, kuras uzvarētāji saņēma kā balvu jauno grāmatu. Viktorīnas gaita vēlreiz apliecināja, cik ļoti nepieciešama ir viņas grāmata un cerams, ka tā atradīs savu vietu katras skolas un zinātkāra lasītāja bibliotēkā.

Māris Linde

Kad pienākusi pirmā jubileja

Apritējuši pieci gadi kopš pilsētas bibliotēka pārcēlusies uz jaunām telpām. Par to, kas grāmatu krātuvē noticis aizvadītajā laikā, intervijā atbild tās vadītāja IRĒNA GRUNDMANE.

- Kāpēc pārcēlāties no vecajām telpām Atmodas 12a šīs pašas ielas 24. ēkā?

Lai optimizētu bibliotēkas darbu un resursu izlietojumu, Pilsētas domē tika pieņemts lēmums par Aizputes pilsētas bibliotēkas un bērnu bibliotēkas reorganizāciju: abas tika apvienotas, un 2002.gadā (17.novembrī) darbu uzsāka Aizputes pilsētas bibliotēka ar bērnu literatūras nodaļu. Par šīs nodaļas vadītāju palika līdzšinējā bērnu bibliotēkas vadītāja Laimdota Kavanska, bez kuras tagad tajā strādā arī Iveta Birule. Divstāvīgajā ēkā, ko līdz tam apdzīvoja tikai bērniem domātā grāmatu krātuve, tagad pirmo stāvu aizņem bibliotēka pieaugušajiem lasītājiem.

- Vai palielinājušies arī kadri?

Rajonā mums pirmajiem ir štata vienība – sistēmbibliotekārs, kas veic bibliotēkā esošo informācijas tehnoloģijas darbu (Spodris Cīrulis). Kopumā strādājam seši darbinieki (bez jau nosauktajiem arī vecākā bibliotekāre Dina Kopštāle un bibliotekāre Laila Cīrule). Domāju, ka sekmīgai attīstībai un kvalitatīvai darbībai pašlaik darbinieki nokomplektēti pietiekoši, arī ar atbilstošām izglītībām. I.Birule turpina mācības Kultūras koledžas bibliotēkas nozarē. Es pati Studēju Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā.

- Kā ritējis darbs aizvadītajos piecos gados?

Kā pieaugušo, tā bērnu literatūras nodaļā pieaudzis gan apmeklētāju, gan grāmatu skaits. Vispieprasītākā vienmēr bijusi daiļliteratūra, un ļoti patīkami, ka pēdējos gados mūsu – latviešu oriģinālliteratūra izspiež ārzemju bestsellerus. Ļoti populāra lasītāju vidū ir “Lata romāna” sērija. Jauniešiem aktuāli ir darbi par viņu pašu paaudzes dzīvi. Zēnus interesē dažādu ekstrēmu sporta veidu apraksti, bet šo grāmatu komplektēšana prasa zināmu rūpību un izvērtēšanu. Nozaru literatūra visbiežāk tiek komplektēta, ņemot vērā skolēnu un studentu vēlmes. Pieprasīti arī iespieddarbi, kuri ir, piemēram, augstskolu izdevumos. Bet tos mēs varam iegūt tikai caur Starpbibliotēku abonementu (SBA), ko arī izmantojam. Satura ziņā sarežģītākas kļuvušas apmeklētāju pieprasītās tematiskās izziņas, ko sniedz bibliotēkas darbinieki, it sevišķi tad, kad skolās ir projektu dienas. Uz kādiem tik jautājumiem skolēni negrib saņemt atbildes! Tad reizēm mums visiem ir ko rauties – kā tautā saka – melnās miesās.

Mūsu darbinieki arī labprāt pie datoriem apmāca tos, kuriem nav zināšanu un pieredzes darboties internetā. Te vienmēr atsaucīgs un ļoti veiksmīgi strādā S. Cīrulis.

Labprāt rīkojam arī dažādas izstādes – foto, floristikas u.c. Tās krāsaini atdzīvina bibliotēkas telpas un ļauj apmeklētājiem iepazīties ar to, kas notiek mūsu pilsētas kultūras dzīvē. Pie mums bijusi skatāma Mākslas skolas beidzēju darbu izlases izstāde. Kāpņu telpām krāšņu noformējumu piešķīra kāda cita gada izlaiduma šīs pašas skolas audzēkņu darbi kompozīcijā (vadītāja pasniedzēja I.Spīre). Bibliotēkā notikušas arī vairāku grāmatu atvēršanas (M.Birzniecei, A.Ritmanim, M.Lindem).

- Kā iedzīvotāji vērtē bibliotēkas darbu?

Šī gada aprīlī izstrādājām un veicām aptauju “Pakalpojumu kvalitāte Aizputes pilsētas bibliotēkā”. Secinājums: bibliotēku izmanto lielākoties mācībām un vaļaspriekam. Tiek minēti virtuālie pakalpojumi, ko sniedz internets. To izmanto galvenokārt informācijas iegūšanai un čatošanai .

- Kā aug grāmatu fonds?

Par Domes atvēlēto naudu bibliotēka komplektē savus krājumus grāmatu bāzē, izmanto izplatītājfirmu un izdevniecību piedāvājumus. Komplektācija notiek arī, rakstot projektus VKKF. Arī no tā saņemam atbalstu, bet te ir viens liels BET. Proti – šie projekti top, jau it kā strādājot topošā Aizputes novada robežās, tos rakstām kopā visām piecām vai sešām apkārtējām bibliotēkām, un iegūtās grāmatas tiek sadalītas uz visām tām. Tāpēc pašai Aizputes grāmatu krātuvei pienesums visai mazs. Krājumi aug, arī pateicoties atsevišķu privātpersonu dāvinājumiem.

Galvenais uzdevums šim un arī nākamajiem gadiem mums ir darbs pie rekataloģizācijas, t.i., uzdevums veidot Liepājas rajona elektronisko kopkatalogu, ko kūrē Liepājas CZB. Tā mums reģionā ir galvenā bibliotēka. Rekataloģizācija liek ļoti nopietni domāt par grāmatu komplektēšanas procesu, lai tiktu iegādāti tādi darbi, kas būtu apritē, ko izmantotu, nevis kas iegultos plauktos.

Ļoti lielu ieguldījumu devušas valsts piešķirtās investīcijas iespējas uzsākt Valsts vienotās bibliotēkas informāciju sistēmas projektu Gaismas tīkls (VVBIS). Ar janvāri ir veiktas iestrādes jaunam projektam, kur bibliotēka saņems 8 jaunus datorus no Bila un Melindas Geitsu fonda.

- Kas sagādā grūtības?

Daudz laika un nervu paņem grāmatu parādnieku meklēšana – informēšana pa telefonu, atgādinājumu sūtīšana pa pastu, kā arī personīgi meklējot šos cilvēkus.

- Kādas būtu vēlmes, skatoties nākotnē?

Lielākā vēlme – visas bibliotēkas ēkas siltināšana, arī esošo logu nomaiņa, lai saglabātu siltumu. Apkure ar katru gadu kļūst dārgāka, bet toreiz, kad notika reorganizācija un veica pirmā stāva remontu, logus nenomainīja. Par citu – kaut ko vēlēties jau var un vajag vienmēr. Tā – bērnu bibliotēkas nodaļā telpas ir nepietiekošas. Tur trūkst pasaku stūrīša, kur mazajiem apmeklētājiem regulāri varētu organizēt pasākumus. Pieaugušo bibliotēkā varētu būt plašākas telpas lasītavai. Tas ļautu organizēt lielākus pasākumus.

Sarunas nobeigumā gribu UZSVĒRT – viennozīmīgi pozitīvi atzīmējams fakts, ka bibliotēkā strādā darbinieki, kam šis darbs ir arī hobijs, jo, ņemot vērā darba apmaksu un piešķirto finansējumu, bibliotēkai būtu ļoti grūti piesaistīt darbiniekus ar labu izglītību, jo finansējums – kāds nu tas ir, tāds ir, izejot no pašvaldības budžeta iespējām.

PALDIES VISIEM MANIEM DARBINIEKIEM PAR RADOŠU PIEEJU DARBAM!

Savukārt paldies par interviju Irēnai Grundmanei

saka Mirdza Birzniece

Pirms 5 gadiem

2002.gada 19.novembrī Aizputes pilsētas bibliotēka vēra durvis apmeklētājiem savā tagadējā mājvietā Atmodas ielā 24.

Līdz ar to notika pieaugušo un bērnu bibliotēku apvienošanās zem viena jumta. Bērnu bibliotēkai nācās saspiesties ēkas otrā stāva telpās, lai pirmo atbrīvotu pieaugušo bibliotēkai, kura ieguva trīs plašas, tikko izremontētas telpas: ērtu un pārskatāmu abonementam un grāmatu fondam, mājīgu lasītavu un plašāku telpu interneta punktam. Remontu veica SIA „Aizputes ceļinieks” vīri, bet telpu noformējums ir Aizputes mākslas skolas pasniedzējas Ilzes Spīres radošais darbs. Paldies viņiem.

Toreiz bibliotēkas atklāšanā mūs sveica rajona Kultūras nodaļas vadītāja I Skābarde, bibliotēku dienesta vadītāja I. Tālberga un rajona padomes kultūras komitejas priekšsēdētāja M.Vētra, pilsētas domes, pašvaldības iestāžu pārstāvji, citi rajona bibliotēku darbinieki un lasītāji. Bija liels prieks par labajiem vārdiem un krāšņajiem ziediem, kurus saņēmām.

Pa šiem pieciem gadiem ir notikušas dažādas pārmaiņas bibliotēkas dzīvē. Ir nedaudz samazinājies lasītāju skaits, bet stipri pieaudzis interneta lietotāju apjoms. Tas saistīts ar jauno tehnoloģiju plašāku ienākšanu bibliotēkas darbā. Ir arī palielinājies datoru skaits no diviem 2002.gadā līdz astoņiem pašlaik. Ar 2007.gadu reģistrētie lietotāji var izmantot bezmaksas internetu. Nu jau gadu piedalāmies Liepājas pilsētas un rajona bibliotēku elektroniskā kopkataloga veidošanā. Ceram arī, ka nākamgad varēsim pāriet uz lasītāju elektronisko apkalpošanu…

Uz visu paveikto atskatīsies un to vērtēsim 20. novembrī. Ir patiess prieks, ka varam strādāt šādās ērtās, mājīgās un skaisti noformētās telpās.

Atmiņu kriksīši un bērnu zīmējumi

Ir iznākusi bijušās aizputnieces un TV žurnālistes Olgas Utkinas atmiņu grāmata „Bērns rāda kāds būs vīra raksturs”.

Tajā stāstīts par pagājušā gadsimta 20., 30. gadu Aizputi un dažām vietām Lažas pagastā, un tur piedzīvoto. Grāmatiņā ir 28 „atmiņu kriksīši”, kā pati autore tos nodēvē. Katru no tiem ievada latviešu sakāmvārds, jo tie vislabāk spēj īsi un lakoniski atspoguļot dzīves notikuma un pārdzīvojuma jēgu.

„Gadiem ejot, vecumā aizvien spilgtāk atmiņā ataust bērnībā pārdzīvotais,” raksta Olga Utkina. „Ar prieku, bez zūdīšanās vēlos dalīties savās bērnības atmiņās. Jaunajai paaudzei tā būs viela pārdomām, bet vecos rosinās atcerēties bērnības gadus…”

Grāmatas ievadā autore iepazīstina ar savu ciltskoku, jo tajā ielūkojoties ir vieglāk izprast cilvēka būtību. Tālāk var iepazīties ar laika posmā no bērnības līdz pusaudzes gadiem pārdzīvoto, ar sastaptajiem cilvēkiem un dažādiem notikumiem, kas ietekmējuši bērna rakstura veidošanos. Autore ir interesanta stāstītāja, visā rakstītajā jūtama viņas pozitīvā attieksme pret dzīvi, tajā dzirkstī viņas humora izjūta un gaišums.

Vasaras beigās Olgai Utkinai radās ideja grāmatas tapšanā, kā ilustratorus iesaistīt bērnus un tā atrada „dzirdīgas ausis”. Mākslas skolas skolotāja Ilze Spīre ar saviem audzēkņiem ideju realizēja. Tagad ir tapusi jauka grāmatiņa, kurā savu izpratni par atmiņās izlasīto pauž arī jaunā paaudze – savos zīmējumos.

Piektdien, 19.oktobrī plkst. 15 00 Olga Utkina aicina visus interesentus uz tikšanos Aizputes mākslas skolā un šī būs īpaša reize, jo grāmatiņu viņa dāvinās. „Dāvināšu no sirds, lai cilvēki varētu smelties spēku no manām atmiņām. Lai arī viņi vērīgāk ielūkotos savā dzimtas pagātnē, savu tuvinieku atmiņās un saglabātu tās jaunajai paaudzei.”

Ineses Burbes fotogrāfiju izstāde "Sajūtu projekcijas"

Inese Burbe ir dzimusi un augusi Kuldīgas rajonā. Aizputē dzīvo no 1999.gada. Tā nopietni ar fotogrāfēšanu nodarbojas tikai gadu, bet, kā atzīst Liepājas Fotostudijas vadītājs Varis Sants, ir kļuvusi par mērķtiecīgu un darbīgu, talantīgu jauno fotogrāfi.

Varis Sants ir arī Ineses skolotājs un padomdevējs, jo viņa apmeklē Vara vadīto fotopulciņu Aizputē. Te apgūtas nopietnākas zināšanas par fotografēšanu, tās teoriju, tehniskajiem paņēmieniem. ”Ja agrāk labs bija viss, kas man patika, tad tagad darbus vērtēju arī pēc vispārpieņemtiem likumiem. Atlase kļuvusi pamatīgāka, līdz ar to ir augstākas prasības pašai pret savu darbu.”

Inese saka, ka vislabāk patīkot fotografēt cilvēkus: „Ar prieku varu bildēt jebkurā vietā, kur ir cilvēki. Negribas tikai pārāk oficiālos pasākumos. Arī kāzās patīk fotografēt, sevišķi to, kas notiek dabiski, nepiespiestā gaisotnē. Saviem modeļiem atļauju visu darīt un izdomāt pašiem, tikai tad, kad man liekas, ka ir īstais moments, pasaku, lai uz brīdi nekustas.”

Fotografēšana ir Ineses galvenā nodarbošanās. „Martā izdomāju, ka tas tā būs, un tagad jau daudz kas no izsapņotā ir piepildījies”. Viņa ir pārsteigta un laimīga par šo izdošanos. „Vispār es fotografēju daudz. Man ir tāda kā iekšēja vajadzība to darīt. Fotografējot galvenokārt vados pēc savām izjūtām.”

Augustā Inesei Burbei bija pirmā izstāde galerijā „Mētras māja” ar nosaukumu „Sajūtu projekcijas”. Tur bija apskatāmi 24 darbi - fotogrāfijas, kurās jau iezīmējas viņas īpašais rokraksts. Tajās ir kustība, nemiers, dinamika. Tās skatītāju emocionāli ietekmē, rosina iztēli un domāšanu. Tas ir mirklis, kas tverts sajūtās.

Līdz oktobra vidum 10 fotogrāfijas no izstādes „Sajūtu projekcijas” var skatīt Aizputes pilsētas bibliotēkā.

"Kas cep pankūkas ar Asteszvaigzni uz palodzes?"

10.septembrī Aizputes pilsētas bibliotēkā notika tikšanās ar Rakstnieku Savienības Liepājas nodaļas vadītāju, literāti Sandru Vensko

Viņa klausītājiem pastāstīja par Dzejas dienām Liepājā, par darbību Rakstnieku Savienības Liepājas nodaļā, par saviem literārajiem darbiem un lasīja arī dzeju.

S.Vensko kopā ar Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas darbiniekiem un Ainu Krauči, bija Dzejas dienu literāro pasākumu rīkotājas Liepājā. Tās esot bijušas trīs ar liriku piesātinātas dienas. Pēc tam gan pašmāju autori, gan viesi izteikuši atzinumu, ka šādi pasākumi – tikšanās ar klausītājiem, viņus savstarpēji emocionāli bagātina un dod radošu iedvesmu.

S. Vensko pastāstīja arī par savu literāro darbību, uzsverot, ka pēdējā laikā vairāk rakstot prozu. Īpaši priecīga viņa ir par to, ka viņas stāsts „Vāvere” šovasar ir uzvarējis Latvijas bērnu un jaunatnes literatūras padomes rīkotajā oriģinālliteratūras konkursā „Baltā vilka grāmata”. Stāstā ir attēlota pusaudžu dzīve, viņu problēmas. Rakstniece atzīst, ka tā tapšanā daudz ir palīdzējis viņas dēls ar saviem draugiem, veidojot saikni ar jauniešu pasauli. Daudz darba S.Vensko ir ieguldījusi latviešu valodas mācību grāmatas 10.un 11.klasei tapšanā, kurai jāraksta saistoši dialogi. Abas šīs grāmatas vēl atrodas izdevniecībās, bet drīzumā nonāks pie lasītajiem.

„Dzeja man ir atpūta!”, atzina S.Vensko, „Patīk vārdus izgaršot, izsmaržot, izjust…” No dzejas viņa nav aizgājusi, bet, lai taptu jauna dzejas grāmata, viņai vajagot daudz laika. Grūti ir izvērtēt, kādus dzejoļus likt tajā likt, ko atstāt. Vairāk pārliecināta viņa esot par savu bērnu dzeju.

Nobeigumā literāte atbildēja uz klausītāju jautājumiem. Pastāstīja, ka dzeju rakstot jau no skolas gadiem, ka grūti ir uzrakstīt veltījuma dzejoļus un daudz ko citu. S. Vensko uzteica Aizputes jaunos literātus, kuri radoši piedalījās dzejas maratonā Liepājā un novēlēja aizputniekiem atrast jaunus talantus un jau esošajiem autoriem neapstāties pie paveiktā un turpināt rakstīt.

Bibliotēkā ierodas Rēzeknes rajona kultūras darbinieki.

11.septembrī Aizputes pilsētas bibliotēkā pieredzes apmaiņas braucienā ieradās Rēzeknes rajona kultūras darbinieki: bibliotekāri un klubu un muzeju darbinieki. Viņi apskatīja telpu iekārtojumu, uzklausīja vadītājas I.Grundmanes stāstījumu par darbu ar lasītājiem un interneta lietotājiem, iepazinās ar paveikto rajona elektroniskā kopkataloga izveidē un novadpētniecības darbā. Par bērnu literatūras nodaļas darbu pastāstīja tās vadītāja L.Kavanska. Ciemiņi atzinīgi izteicās par bibliotēkas interjeru un priecājās par D.Pusilovas floristikas darbiem.