No skolēnu radošajiem darbiem par mīlestību

Mīlestība atnāk nemanāmi un viegli
Kā pavasara plaukstošs zieds.
Kā reibinoša ķiršu smarža
Siltajā vasaras dvašā.

Mīlestība kā zvaigzne tumšajās debesīs
Vēsajās vasaras naktīs;
Kā zieds, kas nenovīst
Plašajos sirds dziļumos.
/Elīna/

Reiz sensenos laikos dzīvoja karalis, kurš bija ļauns tirāns. Bet viņam bija skaista meita. Viņas roku kāroja daudzi, bet karalis bija izdomājis, ka atdos savu meitu ļaunajam pirātam, kurš bija labs karaļa draugs. Bet meitenei gan pirāts nešķita simpātisks, jo viņai patika jaunais karaļa dārznieks. Viņš ar saviem mīlas dzejoļiem bija iekarojis meitenes sirdi.
Vienu pilnmēness nakti karalis, bezmiega mocīts, izdzirdēja balsi pie pils vārtiem. Tur jaunais dārznieks atzinās mīlestībā un bildināja karaļa meitu. Karalis neizturēja. Viņš paņēma savu loku un bultas. Un izšāva. Dārznieks bija miris. Karaļa meita raudāja, bet nekas nebija līdzams. No dārznieka palika tikai, nu jau nekopts, rožu krūms. / Māris/

Sensenos laikos dzīvoja Mīlestība. Tā staigāja no cilvēka pie cilvēka, samīļoja ikvienu un bija draugs visiem. Katru dienu tā priecājās un smaidīja par katru laimīgu ģimeni. Mīlestība vienoja un saveda kopā daudzus pārus, un tie dzīvoja kopā laimīgi..
Protams, viss nebija tik skaisti un jauki, kā likās. Dusmas bija lielākās mīlestības ienaidnieces. Tās vienmēr centās izjaukt kādam Mīlestības sagādāto laimi. Dusmas iezagās katrā mājā, kurā viņām labpatikās ieiet. Tomēr Mīlestība cīnījās ar Dusmām., cenšoties samierināt Dusmu sakaitinātos pārus. Lai arī kādas bija dusmas , Mīlestība bija blakus. Un lai arī, cik stipras bija dusmas, Mīlestība bija stiprāka un noturīgāka. Tā bija kā ceriņu smarža pār negaisu. /Aiga/

Mīlestība nav lieta, ko var sataustīt. Tā nav skaņa, ko sadzirdēt. Tai arī nav smaržas, bet tik un tā mēs to jūtam. Neviens nespēj dzīvot bez tās.
/ Emīls/

Dzejas fotoizstāde

23.janvārī Aizputes bibliotēkā notika fotodzejas izstādes un grāmatas „ Sarmoti ziedi” prezentācijas svētki, kā arī tikšanās ar autoriem- dzejnieci Gundegu Salnu, fotogrāfu Elmāru Līni un izdevēju Vilni Līci.
Uz tikšanos ar autoriem bija ieradušies daudz interesentu. Katrs tika uzrunāts, katrs varēja atrast fotogrāfijās un dzejas rindās sev ko būtisku. Skanēja mūzika, dzeja autores lasījumā un runāja fotoattēli.
Dzejniece ir vidzemniece, bet fotogrāfiju autors aizputnieks, dzimis un uzaudzis Vecpils pusē mežsarga ģimenē. Par sevi Elmārs teic, ka fotografē jau no 2.klases, tagad darbojas fotoportālā „Poga” . Fotogrāfijas tapušas tepat, kā viņš smejas, aiz stūra. Kad iet labi, bilžu nav. Kad slikti- jā...tās ir tādas noskaņas, kad runā atkailinātie nervi. Un tā caur noskaņām atnākušas ir šīs fotogrāfijas.
Gundega Salna: „ Šī grāmata ir par mīlestību. Par mīlestību, kas paliek sirdī. Mīlestība ir tā, kas paliks vienmēr un būs:
Kad nav vairs nekā, tad paliek Mīlestība,
Kad nav vairs nekā, tad paliek Ticība,
Ka starp Zemi un Debesīm ir vieta,
Kur satikties Pēc.
Es rakstu kopš bērnības. Šobrīd ir mans atvēlētais laiks, lai viss notiktu un taptu. Šī ir pirmā grāmata. Būs arī otra. Par šo grāmatu man jau bija plāns, ka tai ir jātop. Es jau labu laiku portālā draugiem.lv rakstīju dzejas dienasgrāmatu. Tad nāca Elmārs. Reiz viņš mani uzrunāja ar jautājumu, kāpēc nevar manā dienasgrāmatā pievienot komentārus. Es paskatījos viņa fotogrāfijas. Tās mani uzrunāja. Un tā tapa mūsu abpusējā sadarbība. Elmārs lasīja manu dienasgrāmatu, es skatījos viņa bildes. Katrs strādājām pie sava datora , un tā tapa šis projekts. Un tā bija lemts- mūsu projektam portālā pievienojās arī Vilnis Līcis- tipogrāfijas Rastri direktors, kurš savukārt šo tikšanos sauc par Nejaušību, Likteni un Veiksmi. Un tagad šie divi kungi manā dzīvē ir ļoti nozīmīgi. Fotomākslinieks un izdevējs.”
Kad projekts bijis galā, visi pirmo reizi satikušies Tērvetē , lai pēc tam ar šo izstādi un grāmatas prezentāciju pabūtu gan Ventspils Amatu mājā, gan citur Latvijā. Ar prieku autori atzīst, ka pamanīti arī Amerikā. Nu izstāde līdz 23. februārim ir skatāma arī pie mums Aizputē.

Fotodzejas izstādes atklāšanā un dzejoļu krājuma "Sarmoti ziedi" prezentācijā bibliotēkā

Dāvina grāmatu „Dejo ar zvaigzni”

Bijušie aizputnieki – Saeimas deputāte Ingrīda Circene un deju pedagogs Valērijs Mironovs Aizputes pilsētas bibliotēkai ir uzdāvinājuši interesantu un krāšņu grāmatu – fotoalbūmu „Dejo ar zvaigzni”(izdevniecība Valters un Rapa).
Dāvinot grāmatu Ingrīda Circene pastāstīja, kā viņa nokļuvusi šajā šovā, kā gājis treniņos mācoties dejas un kādas izjūtas bijušas uzstājoties. Nekad agrāk viņa neesot varējusi iedomāties, ka viņas vārds reiz varētu būt saistīts ar deju, jo nekad iepriekš nav dejojusi ne modernās, ne tautiskās dejas. Taču tas viss esot izvērties par vienu no piedzīvojumiem bagātākajiem posmā viņas dzīvē. Viņa teica paldies saviem skolotājiem Agitai un Valērijam Mironoviem un deju partnerim Kristapam Cīrulim.
Valērijs Mironovs sacīja, ka viņš pēc grāmatas „Dejo ar zvaigzni” apskatīšanas, esot sapratis, ka ne visi varēs atļauties to iegādāties. Tāpēc radusies doma grāmatu uzdāvināt bibliotēkai, lai ar to iepazīties varētu plašāks interesentu skaits. Šo domu atbalstījusi arī Ingrīda Circene un tā tagad cilvēkiem mūsu bibliotēkā ir iespēja aplūkot šova interesantākos un skaistākos mirkļus fotogrāfijās. Grāmatu Valērijs dāvināja arī savai pirmajai deju skolotājai Indrai Freimanei. Viņš novēlēja, lai šīs fotogrāfijas radītu cilvēkiem pozitīvas emocijas un prieku.

Aizputes pilsētas bibliotēka ir saņēmusi akreditācijas apliecību

2008. gads mūsu bibliotēkai noslēdzās ar ļoti nozīmīgu notikumu. Gada nogalē 16 Liepājas rajona bibliotēkas saņēma bibliotēkas akreditācijas apliecības, starp tām arī Aizputes pilsētas bibliotēka.

Augšējā attēlā - mūsu bibliotēkas vadītāja saņem akreditācijas apliecību, bet otrā redzamas rajona bibliotekāres un bibliotēku darba vadītājas Liepājā un rajonā.

Bērni izrotā bibliotēku Ziemassvētkiem

Tuvojoties Ziemassvētkiem, Aizputes bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā ar mazo lasītāju aktīvu līdzdalību tapa dažādi rotājumi. Visvairāk darboties griboši bija bērni 1.-6.klašu grupā. Rotājumu temata izvēle bija brīva. Ko katrs vēlējās, to gatavoja: eglītes, jāņtārpiņus rūķu tērpos, sniegpārsliņas, sniegavīrus utt.
Rezultātā – tagad bibliotēkas bērnu nodaļas logus rotā skaisti bērnu darbi.

Latvijai - 90

Par godu Latvijas Republikas 90. proklamēšanas gadadienai bibliotēkā ir apskatāma seno fotogrāfiju un atklātņu izstāde no privātās kolekcijas. Fotogrāfijās redzami pagājušā gadsimta divdesmito gadu Aizputes skati un valsts svētku parādes mūsu pilsētā, Latvijas Armijas karavīri un Brīvības piemineklis. Ir arī dažas tā laika apsveikuma kartiņas valsts svētkiem.