Meklē un atrodi datu bāzē letonika.lv

1.oktobrī sākas ikgadējais rudens erudīcijas konkurss internetā "Meklē un atrodi datu bāzē letonika.lv!", kuru kopīgi rīko v/a "Kultūras informācijas sistēmas" (KIS) un sabiedrība "Tilde", un kurā dalībnieki aicināti piedalīties vienā līgā - skolēnu, bibliotēkas lasītāju (pieaugušie lasītāji) vai bibliotekāru.
Konkursa nolikums un plašāka informācija - http://www.letonika.lv/konkurss/default.aspx

No skolēnu radošajiem darbiem...

Zilā pasaka

Zilas debesis, zili putni, zili taureņi, zilas mājas, gaiss arī zils. Īstenībā jau gaiss ir caurspīdīgs, bet mēs to redzam debesu gaišā, vijolīšu spilgtā un ūdens dzidrā zilā krāsā.Šķēres griež zilu aplikāciju papīru, no zilā papīra šķēres arī kļūst zilas. No zilā papīra izgriež gaiši zilus mākoņus, tie raud spīdīgas zilas asaras. Spīdīgi zilās asaras pārvēršas zilā ūdenī un zilais ūdens cilvēkus zilus nokrāso.Zils kļūst viss. No gaiši zila līdz tumši zilam, no tumši zila uz spīdīgi zilu. Zilā pasaka ir zila.

Arita Grundmane

Veic pētījumu

LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūts pēc valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” pasūtījuma veic pētījumu „Par informācijas plūsmām kopienās un dažādu informācijas avotu uzticamību iedzīvotāju skatījumā.”
Šajā nolūkā tiek organizētas fokusa grupu diskusijas dažādās Latvijas apdzīvotās vietās.
22.aprīlī šāda fokusa grupas diskusija notika Aizputes pilsētas bibliotēkas lasītavā. Tajā piedalījās 10 dalībnieki no dažādām vecuma grupām, gan bibliotēkas lasītāji, gan nelasītāji. Ar pētījuma rezultātiem varēs iepazīties KIS mājas lapā.

Ceļojums vilcienā „Tomass” pa bērnu bibliotēku

22.aprīlī Bibliotēku nedēļas ietvaros notika ekskursija pirmsskolas iestādes „Pasaciņa” „Mikimaušu” grupiņas audzēkņiem uz Aizputes pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļu - ceļojums vilcienā „Tomass” pa bērnu bibliotēku.
Bērni improvizētā vilcieniņā, ievēlot vilciena vadītāju un dziedot dziesmiņu par čuk-čuk vilcieniņu izbrauca 4 galvenās pieturas, iepazīstot bibliotēkas plauktos atrodamās latviešu un ārzemju autoru grāmatas, bilžu un pasaku grāmatas, enciklopēdijas un žurnālus.
Turpinājumā pasākuma dalībnieki minēja mīklas un uzvarētāji saņēma balviņas.
Tad visi septiņus gadus sasniegušie audzēkņi tika aicināti iejusties galvenā bibliotekāra lomā – pasēdēt bibliotekāra krēslā.

Ceļojums noslēdzās jauniekārtotajā bērnu spēļu istabā, kurā bērni ieklausījās bibliotekāres Anitas lasītajos fragmentos no grāmatas par vilcienu Tomasu. Katrs pasākuma dalībnieks saņēma zīmējumu, kuru mājas jākrāso un nākot uz bibliotēku jāņem līdzi, ko parādīt bibliotekārei. Vēl bērni saņēma informatīvu lapiņu, kurā ietverti svarīgākie dati par bērnu literatūras nodaļu.

Skolēni pavasara un Lieldienu gaidās

Pēc ilgās, garās un drūmās ziemas mēs visi gaidām pavasari un saulīti. Novēlu visiem, lai pavasarī sirdī iespīd kāds silts stariņš!/ Laura Tolstoja/

Pavasari gaidot, pūpoli man prātā vien.../Toms/

Visi vēlas, lai tu nāc

Un mūs visus sildīt sāc!/ Gints/

Pavasaris nāk!
Un tam pakaļ zaķis nāk.
Zaķis ļoti priecājas.
Beidzot olām kauju laiks.
/ Monta/

Cik satraucoši!
Katru gadu
Lieldienas nāk.
Un, kad pienāk,
Ir – bladāc!
/ Zane/

Pavasari, pavasari!
Gaidu tevi arī es,
Ārā saule, zaļos zāle,
Putni jautri čivinās.
/ Aira/

Pavasaris atnācis,
Smaržu līdzi atnesis.
Lieliem ziediem uzplaucis,
Saulīti mums devis.
Lieldieniņa, Lieldieniņa,
Zaķim liela ola bija.
Zilām, zaļām strīpiņām,
Sarkanotiem punktiņiem.
/ Lolita/

No skolēnu radošajiem darbiem par mīlestību

Mīlestība atnāk nemanāmi un viegli
Kā pavasara plaukstošs zieds.
Kā reibinoša ķiršu smarža
Siltajā vasaras dvašā.

Mīlestība kā zvaigzne tumšajās debesīs
Vēsajās vasaras naktīs;
Kā zieds, kas nenovīst
Plašajos sirds dziļumos.
/Elīna/

Reiz sensenos laikos dzīvoja karalis, kurš bija ļauns tirāns. Bet viņam bija skaista meita. Viņas roku kāroja daudzi, bet karalis bija izdomājis, ka atdos savu meitu ļaunajam pirātam, kurš bija labs karaļa draugs. Bet meitenei gan pirāts nešķita simpātisks, jo viņai patika jaunais karaļa dārznieks. Viņš ar saviem mīlas dzejoļiem bija iekarojis meitenes sirdi.
Vienu pilnmēness nakti karalis, bezmiega mocīts, izdzirdēja balsi pie pils vārtiem. Tur jaunais dārznieks atzinās mīlestībā un bildināja karaļa meitu. Karalis neizturēja. Viņš paņēma savu loku un bultas. Un izšāva. Dārznieks bija miris. Karaļa meita raudāja, bet nekas nebija līdzams. No dārznieka palika tikai, nu jau nekopts, rožu krūms. / Māris/

Sensenos laikos dzīvoja Mīlestība. Tā staigāja no cilvēka pie cilvēka, samīļoja ikvienu un bija draugs visiem. Katru dienu tā priecājās un smaidīja par katru laimīgu ģimeni. Mīlestība vienoja un saveda kopā daudzus pārus, un tie dzīvoja kopā laimīgi..
Protams, viss nebija tik skaisti un jauki, kā likās. Dusmas bija lielākās mīlestības ienaidnieces. Tās vienmēr centās izjaukt kādam Mīlestības sagādāto laimi. Dusmas iezagās katrā mājā, kurā viņām labpatikās ieiet. Tomēr Mīlestība cīnījās ar Dusmām., cenšoties samierināt Dusmu sakaitinātos pārus. Lai arī kādas bija dusmas , Mīlestība bija blakus. Un lai arī, cik stipras bija dusmas, Mīlestība bija stiprāka un noturīgāka. Tā bija kā ceriņu smarža pār negaisu. /Aiga/

Mīlestība nav lieta, ko var sataustīt. Tā nav skaņa, ko sadzirdēt. Tai arī nav smaržas, bet tik un tā mēs to jūtam. Neviens nespēj dzīvot bez tās.
/ Emīls/

Dzejas fotoizstāde

23.janvārī Aizputes bibliotēkā notika fotodzejas izstādes un grāmatas „ Sarmoti ziedi” prezentācijas svētki, kā arī tikšanās ar autoriem- dzejnieci Gundegu Salnu, fotogrāfu Elmāru Līni un izdevēju Vilni Līci.
Uz tikšanos ar autoriem bija ieradušies daudz interesentu. Katrs tika uzrunāts, katrs varēja atrast fotogrāfijās un dzejas rindās sev ko būtisku. Skanēja mūzika, dzeja autores lasījumā un runāja fotoattēli.
Dzejniece ir vidzemniece, bet fotogrāfiju autors aizputnieks, dzimis un uzaudzis Vecpils pusē mežsarga ģimenē. Par sevi Elmārs teic, ka fotografē jau no 2.klases, tagad darbojas fotoportālā „Poga” . Fotogrāfijas tapušas tepat, kā viņš smejas, aiz stūra. Kad iet labi, bilžu nav. Kad slikti- jā...tās ir tādas noskaņas, kad runā atkailinātie nervi. Un tā caur noskaņām atnākušas ir šīs fotogrāfijas.
Gundega Salna: „ Šī grāmata ir par mīlestību. Par mīlestību, kas paliek sirdī. Mīlestība ir tā, kas paliks vienmēr un būs:
Kad nav vairs nekā, tad paliek Mīlestība,
Kad nav vairs nekā, tad paliek Ticība,
Ka starp Zemi un Debesīm ir vieta,
Kur satikties Pēc.
Es rakstu kopš bērnības. Šobrīd ir mans atvēlētais laiks, lai viss notiktu un taptu. Šī ir pirmā grāmata. Būs arī otra. Par šo grāmatu man jau bija plāns, ka tai ir jātop. Es jau labu laiku portālā draugiem.lv rakstīju dzejas dienasgrāmatu. Tad nāca Elmārs. Reiz viņš mani uzrunāja ar jautājumu, kāpēc nevar manā dienasgrāmatā pievienot komentārus. Es paskatījos viņa fotogrāfijas. Tās mani uzrunāja. Un tā tapa mūsu abpusējā sadarbība. Elmārs lasīja manu dienasgrāmatu, es skatījos viņa bildes. Katrs strādājām pie sava datora , un tā tapa šis projekts. Un tā bija lemts- mūsu projektam portālā pievienojās arī Vilnis Līcis- tipogrāfijas Rastri direktors, kurš savukārt šo tikšanos sauc par Nejaušību, Likteni un Veiksmi. Un tagad šie divi kungi manā dzīvē ir ļoti nozīmīgi. Fotomākslinieks un izdevējs.”
Kad projekts bijis galā, visi pirmo reizi satikušies Tērvetē , lai pēc tam ar šo izstādi un grāmatas prezentāciju pabūtu gan Ventspils Amatu mājā, gan citur Latvijā. Ar prieku autori atzīst, ka pamanīti arī Amerikā. Nu izstāde līdz 23. februārim ir skatāma arī pie mums Aizputē.