Aizputes vecā apbūve

„JĀŅI tautasdziesmās”

Aizputes Mākslas skolas datorgrafikas specialitātes audzēkņu darbi

Aizputes pilsētas bibliotēkā

Vientuļo siržu nams, Abdullajevs Čingizs

Hospiss jeb paliatīvās aprūpes stacionārs ir vieta, kur cilvēku ciešanas sasniedz maksimālo koncentrāciju. Šeit katrs cīnās vienatnē. Un vienatnē arī mirst. Mirst noteikti, neizbēgami, drīz. Tāpēc drīzai nāvei lemtas pacientes slepkavība izskatās vēl jo vairāk absurda, mežonīga, zaimojoša. Pie darba ķeras eksperts un analītiķis Drongo. Drīz viņš jau ir uz pēdām slepkavam. Taču nozieguma motīvi izrādās vienkārši šokējoši! No krievu valodas tulkojusi Maija Medne. Normunda Tauriņa vāka noformējums.

Tuksneša meitenes, Kriss Bodžaljans

Armēņu tautas lielākās traģēdijas ― genocīda ― simtās gadskārtas atcerē latviešu lasītājam tiek piedāvāts armēņu rakstnieka Krisa Bodžaljana grāmatas “Tuksneša meitenes” tulkojuma izdevums, kurā ikviens var gūt pārliecību par individuālām traģēdijām un visas tautas ciešanām, ko modernā 20. gadsimta sākumā politiskās un etniskās neiecietības dēļ viena tauta spēj nodarīt otrai. Šādus pāridarījumus tautas neaizmirst un to cirstās brūces nesadzīst gadsimtiem ilgi.

Ojārs Spārītis, LZA akadēmiķis.

Laba literatūra nevis apgādā notikumus ar precīzām nozīmēm, bet meklē ceļu, kā saprast jēgu kopumā — šeit, tagad, attiecībā uz aprakstīto un attiecībā uz lasītāju. Amerikāņu rakstnieka Krisa Bodžaljana armēņu genocīdam veltītā grāmata “Tuksneša meitenes” šādā aspektā ir izcila, pat ja vēstures notikumi tajā ir apaudzēti ar izdomu un atšķaidīti ar rakstnieka vai viņa romāna sievišķīgās alter ego mūsdienīgi ikdienišķajiem uztvērumiem. Tieši šeit varbūt slēpjas kvalitāte, jo atsauce uz personisko vēsturi ļauj aktivizēt lasītāja pozīciju un, saglabājot racionālus motīvus, nezaudēt interesi par seno, kultūrvēsturiski attālināto un šausmīgo.

Ilva Skulte, RSU asoc. profesore, mediju un komunikācijas pētniece

Troņa cena. Māsu greju liktenis, Ella Mārča Čeisa

Īstas princeses dzīvē ir kaut kas vairāk, ne tikai tiāras un labās krustmātes, kas pārvērš sārtu kleitu par zilu. Renesanses laika sieviešu spēks un izturība ir apbrīnojama parādība. 

Laikmetā, kad pats svarīgākais bija laist pasaulē dēlus un karalieņu likteni noteica viņu bērnu dzimums, šīs trīs karaliskās Tjūdoru dzimtas meitenes bija atkarīgas no savu vecāku bīstamajām iegribām. Viņi lika uz spēles savu meitu dzīvību, lai apmierinātu savu nevaldāmo godkāri.

Karaļa Henrija VIII valdīšanas laikā pieļautie varas paņēmieni ir leģendāri vēl mūsdienās. Pēc tam, kad sešpadsmit gadīgā Džeina Greja pavada Anglijas tronī deviņas dienas, trīs māsu dzīve tiek ierauta Tjūdoru galma izdzīvošanas spēlēs uz visiem laikiem.

Ellas Mārčas Čeisas rakstnieces talants ir neapšaubāms. RomānsKaralienes nerrs ir piesaistījis lasītāju uzmanību un autorei Latvijā šobrīd ir visai prāvs fanu pulks.

Pateicoties Ellas Mārčas Čeisas prasmei, trīs māsas Grejas atdzīvojas šajā romānā, kas attēlo viņu centienus izdzīvot naidīgajā Tjūdoru galma vidē – pasaulē, kas ļoti talantīgi iezīmēta šajā aizraujošajā grāmatā.

– Keita Emersone, rakstniece

Ella Mārča Čeisa, Tjūdoru vēstures pazinēja, ir savērpusi ārkārtīgi interesantu romānu par māsām Grejām – ļoti aizraujošām un traģiskām būtnēm.

– Dž. Dž. Maiers, rakstnieks

Maija Kovaļenko "Struteles pelēkie baroni"

Šis darbs ir ieguvums visiem, kas apzinās savas saknes, meklē atbildes dvēselei... savam mūžam. Autore ir pavērusi mums Struteles ļaužu dzīvesstāstu durvis... pa dažām izdodas ieskatīties, bet citas paliek aizvērtas, rosinot lasītājā vēlmi zināt visu stāstu, ļaujot vaļu ikvienam no mums iztēloties, saprast un analizēt caur senču dzīves ritējumu mūsu pašu mūsdienīgo laika skrējienu, kuru dēvējam par dzīvi... dzīvi 21. gadsimtā... pavisam atšķirīgu un tomēr tik līdzīgu Struteles pelēko baronu dzīvei...               
                                                                                  Jaunpils novada Domes priekšsēdētāja, Ligita Gintere

Razbainieku salas

Šoreiz autora ceļojuma galamērķis ir ierindas ceļotājam tikpat kā nesasniedzamas salas pašā pasaules malā, turklāt to vēsture ir ne mazāk ekstravaganta jo daudzos aspektos. Kā stāsta pats autors: “Pitkērna sala ne tikai tūristu ceļvežos vien tiek saukta par pasaules attālāko un nomaļāko vietu, tā ir sala nekurienes vidū, uz kuru aizbēga pasaules visslavenākā kuģa dumpja dalībnieku pēcteči, lai tur ar puskailām sievietēm dzīvotu, kā pašiem tīk. Kārtīgi razbainieki viņi ir joprojām.
Sākumā šī bija iecerēta kā bilžaina ceļojuma iespaidu grāmata par šo un citām Dienvidjūru salām — paradīzi zemes virsū. Pat nonākšana notiesāta pedofila recidīvista pajumtē jau pirmajā ceļojuma nedēļā neko būtisku nebūtu mainījusi. Taču visādos veidos uzietie tuvākas vai tālākās pagātnes ļaudis izrādījās svarīgāki un interesantāki par visu Dienvidjūru repertuāru. Brīžam sāka šķist, ka viņi pa šo grāmatu saimnieko kā pa savu kabatu, kaut daudziem nekad nekādu kabatu nav bijis.
Veseli divi Ceturtdieņi, kuri iesākumā bija Piektdieņi... Bobs Tomarčins un viņa leģendārais šimpanze... Īstais baisais valis Mobijs Diks... Polinēziešu Odisejs, kurš pēdējais redzējis nogrimušo Tuanaki noslēpumu salu... Pērļu karaliene Eva Frašona... Ģeniālais draņķis Pols Gogēns un viņa dēls, kurš nespēja iemācīties gleznot...
Tā nu šī grāmata sanāca ne tik daudz par palmām un zivtiņām, cik par visādām traki nopietnām
lietām — par cilvēka patieso dabu. Par to, kas sēž iekšā katrā no mums un manīgi slēpjas, lai tam nesistu pa nagiem. Par izdzīvošanu un to, kas tās vārdā jāpārcieš. Par dumpi, vaļu, brīvību un to, ko ar to iesākt. Par to, kādi labās uzvedības noteikumi jāatceras paradīzē, un arī par to, ka paradīze agri vai vēlu beidzas. Par dzīvības un nāves cenu. Par laikiem, kas sen pagājuši, bet, izrādās, tepat blakus vien vēl ir un dveš elpu pakausī. Iespējams, nekur citur pasaulē vientulība, pamestība, mistika, leģendas un slava nav sastopamas tādā koncentrētā komplektā kā šeit.Vai brīnums, ka daudzi kuģi jau simtiem gadu ir griezužies no kursa par dažiem simtiem jūdžu tikai tāpēc, ka apkalpēm sasodīti ir gribējies redzēt šo vietu pašu acīm.”

“Razbainieku salas” ilustrētas ar bagātīgu autora uzņemtu fotogrāfiju klāstu, kas ikkatram ļaus vismaz uz lasīšanas laiku padzīvoties ne tik viegli sasniedzamajā pasaules daļā.

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis

Redaktore Gundega Blumberga