Vakar nonācu pie dzejas plaukta un izrādās, ka šeit lielākā daļa grāmatu nav lasītas 5, 10, 15 un vairāk gadus. Ko darīt ? Norakstīt? Radās arī jautājums: vai mūsdienās cilvēkam dzeja ir vajadzīga? Ja jau nelasa… Zinu, ka skolā ir daži jaunieši, kuri paši raksta dzejoļus. Bet pārējie? Labi, ja reizi gadā paņem kādu dzejoļu krājumiņu no obligātajiem – Raini, Veidenbaumu utt.
Pajautāju dažiem apmeklētājiem, kas šodien nāca pēc grāmatām, kāpēc neņem dzejoļu krājumus. Vienam nav laika, jo tā prasa sagatavošanos un attiecīgu noskaņojumu. Otru neinteresē, labāk izlasot kādu krimiķi. Vecāka gadagājuma lasītājas atzina, ka kādreiz lasījušas labprāt, bet jauno dzejnieku rakstīto nesaprotot. Ja dzeja emocionāli neaizkustina, tad nav vērts lasīt.
Klāt septembris un Dzejas dienas. Arī mūsu bibliotēkā 10.septembrī paredzēta tikšanās ar dzejnieci Sandru Vensko. Domājam par to, kā šo pasākumu izveidot interesantāku, bet māc arī bažas, vai būs apmeklētāji…
Dina
2 komentāri:
Es piekrītu par to, ka jauno dzejnieku rakstītais vairs nav tas, kas agrāk. Tā ir pārāk sarežģīta, un vislaik jāpiedomā, un jāiedziļinās tās būtībā. Labāk paņemu kādu dzejas grāmatu no Raiņa kolekcijas.
Es domāju, ka dzeja ir vajadzīga, jo ir tādi mirkļi , kad gribas palasīt dzeju...Protams jauno dzejnieku rakstīšanas stils atšķirsies no Raiņa.Bet vienalga dzeja ir vajadzīga.
Ierakstīt komentāru