Pavasaris dārzā ...


Piedāvājām apmeklētājiem tematisku grāmatu izlasi par un ap dārza darbiem. 
Šeit atradīsiet: 
"Dārza noslēpumu grāmatu", 
"Dārzkopja padomnieku 2014", 
"Netradicionālās tehnoloģijas atgriežas no gadsimtu dzīlēm", 
"Gads dārzā", 
"Sargā savu dārzu", 
"Ūdens tilpnes tavā dārzā", 
"Praktiskā augu aizsardzība" 
un daudzas citas grāmatas, kas kļūs par jūsu palīgu dārza darbos.

Vilnis Bulavs "Dažādu gadu bildes"





Vilnis Bulavs beidzis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, studijas turpinājis Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļā, ko 1998. gadā absolvējis kā mākslas maģistrs, šobrīd ir pedagogs Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolā. Mākslinieks ilgus gadus sadarbojās ar laikrakstu „Kursas Laiks", kurā skatītājus priecēja ar asprātīgi zīmētajām karikatūrām. Vēl nesen V. Bulavs ar ģimeni dzīvoja Aizputē, tādēļ izstādē skatāmas arī Aizputei un Kazdangai veltītas gleznas.
Izstādēs mākslinieks piedalās kopš 1994. gada: viņa personālizstādes bijušas Rīgā, Liepājā, Limbažos un arī Aizputē. No 1996. gada Vilnis Bulavs gleznojis visos mākslinieka Aivara Kleina organizētajos plenēros, kā arī 2011. gadā - Liepājas Sv. Jāzepa katedrāles iesvētīšanas gadadienai veltītajā plenērā.
Izstādē " Dažādu gadu bildes" skatāmas 30 akrila un pasteļa tehnikās no 2007. gada līdz šai vasarai tapušās gleznas: marīnas, klusās dabas, ainavas, portreti un akti. Vilnis Bulavs ļoti labprāt glezno dabā, tādēļ viņa gleznās atspoguļojas gan plenēros tvertā jūras daudzveidība, gan Aizputes vecpilsētas kluso stūrīšu un Kazdangas parkā ieraudzītā burvība.
Izstāde Aizputes pilsētas bibliotēka apskatāma no 16. aprīļa līdz 31. maijam.

Jaunākās grāmatas


J. Joņevs - JELGAVA 94
R. Šepetis - PAPĪRA SAPŅI
J. F. Zendkers - TAVU SIRDSPUKSTU DZIESMA
S. Larka - KAURI KOKA ĒNĀ
I. Blūma - LATVIETES KARMA
Dž. Devero - NAKTS PIEDER MĪLĒTĀJIEM
PSIHOLOĢIJA 3.daļa
Ē. Kūlis - VECĪT, BEZ KOMENTĀRIEM...
V. Rudzītis - DIEVIETE
120 RĀTNAS UN NERĀTNAS SPĒLES PIEAUGUŠAJIEM
E. Gilberte - VISU LIETU NOZĪME
V. Praude - LOĢISTIKA
J. Rislaki - VORKUTA! SACELŠANĀS IESLODZĪTO ZEMĒ

Mākslas skolas audzēkņi bibliotēkā gatavojas modes skatei



Aizputes Mākslas skolas audzēkņi šajā pavasarī atkal gatavojas piedalīties Kuldīgas Mākslas skolas rīkotajā netradicionālās modes skatē. Katru gadu modes skatei ir sava tēma. Šogad – “Ziedošā Emīlija”. Pirms tam bija “Zoo Emīlija”.  Aizputes Mākslas skola tajā piedalījās ar “Kukaiņiem” un ieguva galveno balvu “Zelta kurpi”.


Mākslas skolas audzēkņi bija ieradušies Aizputes pilsētas bibliotēkā, lai rastu idejas un gatavotos modes skatei. “Tā kā tēma ir saistīta ar ziediem, mēs sākam vākt informāciju par to, kādi ziedi vispār ir, cik tie ir dažādi formas un krāsu ziņā. Tad domāsim kā no netradicionāliem materiāliem izveidot tērpus”, pastāstīja skolotāja Ilze Spīre.

Aizputes pilsētas bibliotēkas grāmatu fonds papildinājies ar retu izdevumu



"Terra Mariana. 1186-1888"


Albums atspoguļo kristīgās ticības vēsturi Latvijā un Igaunijā-kādreizējā Livonijā , ko mēdza saukt par Marijas zemi.


Albuma “Terra Mariana.1186-1888″ oriģināls glabājas Vatikāna Apustuliskajā bibliotēkā. Tas tika izgatavots tikai vienā eksemplārā, ko Baltijas poļu muižniecība dāvināja pāvestam Leo XIII 1888. gadā. Baltijas telpā šim albumam idejas, saturiskās koncepcijas un izpildes ziņā nav līdzvērtīgu eksemplāru. Tajā atrodams bagātīgs vizuālais un tekstuālais materiāls par Livonijas pilīm, pilsdrupām, baznīcām, senu dižciltīgu dzimtu ģerboņiem, zīmogiem, vēsturiskām personībām, kā arī seno sudraba un zelta monētu nospiedumi.

2013.gadā 1000 eksemplāros klajā nāca ‘’Terra Mariana’.1186-1888:albums un komentāri’’ Izdevums ir mazāka izmēra nekā albuma oriģināls. Komentāru ievadā Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks uzsver, ka albums ‘Terra Mariana.1186-1888’’  ir viens no redzamākajiem izdevumiem mūsdienu Latvijā.

Tikšanās ar Daci Priedi

14.septembrī - laikā, kad Latvijā noris Dzejas dienas, Aizputes pilsētas bibliotēkā notika tikšanās ar rakstnieci Daci Priedi.


14.septembrī - laikā, kad Latvijā noris Dzejas dienas, Aizputes pilsētas bibliotēkā notika tikšanās ar rakstnieci Daci Priedi.

„Esmu diplomēta aktrise, režisore Kuldīgas Tautas teātrī, mācītāja pienākumu izpildītāja trijās draudzēs, rakstniece, mamma, vecmāmiņa, sētniece,” tā viņa ar sevi iepazīstināja. „Esmu dzimusi un augusi Rīgā, bet dzīvojusi arī laukos: protu dārzu rakt, govi slaukt un citus lauku darbus. Mani hobiji ir rotu un grāmatzīmju veidošana. Es nezinu, kura ir mana īstā profesija. Visas un neviena... Es nezinu, kas ir Priede...Tāpēc savā vizītkartē rakstu, ka es esmu- cilvēks. Šajā jēdzienā ir pateikts viss.”
Tikšanās laikā Dace Priede iepazīstināja ar savām deviņām grāmatām, īsi raksturojot tās un nolasot nelielus fragmentus.
Viņa stāstīja par savu interesi par indiāņiem, kura radusies jau bērnībā, kad noskatījās pirmās indiāņu filmas. Par atklāsmi, ka mēs neesam brīvi un, ka abām tautām piemīt milzīgas alkas pēc brīvības. Stāstīja par savu ceļojumu uz Ameriku, uz indiāņu rezervātu un par to, cik daudz līdzību var atrast mūsu un indiāņu kultūrā, vēsturē, rakstu zīmēs un abu tautu likteņos. Izteica savu sāpi par to, ka mūs tāpat kā viņus grib asimilēt lielās valstis. Tas viss ir arī atspoguļots romānu sērijā par latviešu un indiāņu kultūru saistību, par cilvēku draudzību un mīlestību. Šajā sērijā ietilpst trīs romāni: „Mēnesstars pār jūru”, „Mēnesstars pār ezeru” un „Mēnesstars pār okeānu”. Pēdējais gan vēl nav izdots.
Grāmata „Zirnekļa tīkls smilgās”- tā ir sāga, kurā attēlots triju paaudžu sieviešu dzīves plūdums. „Ja kāds grib redzēt pasauli tā, kā to redzu es, tad jāizlasa šī grāmata”, teica autore. „Es pasauli redzu ne tikai lineāri. Es saprotu, ka ir laiks, ir citas dimensijas un telpas un ir kaut kas vēl bez šīs pasaules. Pasaule manā skatījumā ir trīsdimensionāla. Ir pasaule, kurā es dzīvoju, kuru es varu redzēt un aptaustīt. Tad ir gaišā pasaule, kurā es veldzējos, piemēram, daba. Un ir tumšā pasaule, kura man ir grūti saprotama. Saskaroties ar šo tumsas pasauli Kabiles patversmē, esmu sapratusi, ka neviens cits cilvēks, tam, kurš tajā ir ierauts, nevar palīdzēt, iekams viņš pats sev negribēs palīdzēt. Pats negribēs izrauties un mainīties.
Manās grāmatās ir daļa patiesības un daļa fantāzijas. Par sevi varu teikt, kā kādas manas grāmatas varone: es rakstu ar savas sirds asinīm un atbildu par katru vārdu, ko es rakstu. Kad asiņu vairs nebūs- nerakstīšu...”