Grāmatas atvēršanas svētki Aizputē


Īsi pirms jaunā gada
, 29. decembrī Aizputē, Mākslas skolas tikko atjaunotajā ēkā, notika Skolotājas un rakstnieces Mirdzas Birznieces grāmatas Lejaskurzeme literatūrā atvēršana. Notikums, šķiet, atbalsojās arī pašā ēkā – celtnieku rokas cilvēku acīm atklāja gan senāko laiku mūrētās velves, gan jaunāko laiku iespējas, jau ejot pa ceļam uz notikuma vietu jumta stāvā pa “dzeltenajām pēdiņām”, kur mājīgā Jaungada noskaņojumā pie eglītes un svecīšu liesmiņām sirmā Skolotāja nodeva vērtēšanai savu grāmatu.

Šī grāmata ir liela darba un laika cēliena noslēgums. Materiāls tai ir vākts ceturtdaļu gadsimta garumā. Pa grāmatai, atsevišķai publikācijai, stāstam skolotāja kā čakla bitīte ir savākusi rakstīto no visiem Liepājas rajona pagastiem, pilsētām un pilsētiņām. Varbūt pat pareizāk teikt – kā čakla ziedu lasītāja, jo bites mēdz būt daudzas, bet šo darbu Skolotāja ir paveikusi viena pati. No visdažādāko autoru paveiktā ir ņemts gan pa krāšņam ziedam, gan sīkam ziediņam, kurus citas acis nav pat pamanījušas, lai sapītu tos vienā kopīgā un krāšņā Lejaskurzemes literatūras vītnē. Jā, tieši vītnē, jo kā saka Skolotāja, tad viņas darbs ir tikai pamats, iesākums tam darbam, kurš nemaz nevar būt pabeigts. Jo aizvien jauni autori, literāti un rakstnieki piepulcējas tiem, kuri jau ietverti vītnē un tā ir bezgalīga. Tā vīsies tik ilgi, cik ilgi Lejaskurzemē skanēs mūsu valoda un cik čakli būsim paši, it sevišķi mūsu jaunatne. Šeit, pieminot paveikto, gribas sevišķi atzīmēt, ka lielais darbs ir veikts pēc Skolotājas pašas ierosmes, negaidot atlīdzību un netaupot spēkus un laiku. Šajā notikumā mēs ieraugām pamatojumu tam, kāpēc vārdu Skolotāja par Mirdzu Birznieci rakstām ar lielo burtu. Viņa ir viena no tām retajām, kura joprojām dod sabiedrībai, saviem bijušajiem skolniekiem pašu dārgāko – gara gaismu, tādējādi piepulcējoties tiem Skolotājiem, kuri pacēla šo vārdu šodienas jaunajiem skolotājiem grūti saprotamā augstumā.

Vakara gaitā tika teikti sirsnīgi un silti vārdi visiem, kuri pielika savu roku un palīdzēja grāmatai nākt ļaudīs. Pašā vakara nobeigumā Skolotāja bija sagatavojusi viktorīnu, kuras uzvarētāji saņēma kā balvu jauno grāmatu. Viktorīnas gaita vēlreiz apliecināja, cik ļoti nepieciešama ir viņas grāmata un cerams, ka tā atradīs savu vietu katras skolas un zinātkāra lasītāja bibliotēkā.

Māris Linde